despero

Esperanto

Etymology

(This etymology is missing or incomplete. Please add to it, or discuss it at the Etymology scriptorium.)

Compare Ido desespero, English despair.

Pronunciation

• IPA^(key): [desˈpero]
• Rhymes: -ero
• Hyphenation: des‧pe‧ro

Noun

despero (accusative singular desperon, plural desperoj, accusative plural desperojn)

1. deep despair

See also

• espero
• malespero

Latin

Etymology

From de- +‎ spero.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /deːsˈpeː.roː/, [d̪eːs̠ˈpeːroː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /desˈpe.ro/, [d̪esˈpɛːro]

Verb

dēspērō (present infinitive dēspērāre, perfect active dēspērāvī, supine dēspērātum); first conjugation

1. to have no hope of
2. to despair of

Conjugation

   Conjugation of dēspērō (first conjugation)

indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dēspērō	dēspērās	dēspērat	dēspērāmus	dēspērātis	dēspērant
	imperfect	dēspērābam	dēspērābās	dēspērābat	dēspērābāmus	dēspērābātis	dēspērābant
	future	dēspērābō	dēspērābis	dēspērābit	dēspērābimus	dēspērābitis	dēspērābunt
	perfect	dēspērāvī	dēspērāvistī, dēspērāstī1	dēspērāvit, dēspērāt1	dēspērāvimus, dēspērāmus1	dēspērāvistis, dēspērāstis1	dēspērāvērunt, dēspērārunt, dēspērāvēre1
	pluperfect	dēspērāveram, dēspērāram1	dēspērāverās, dēspērārās1	dēspērāverat, dēspērārat1	dēspērāverāmus, dēspērārāmus1	dēspērāverātis, dēspērārātis1	dēspērāverant, dēspērārant1
	future perfect	dēspērāverō, dēspērārō1	dēspērāveris, dēspērāris1	dēspērāverit, dēspērārit1	dēspērāverimus, dēspērārimus1	dēspērāveritis, dēspērāritis1	dēspērāverint, dēspērārint1
passive	present	dēspēror	dēspērāris, dēspērāre	dēspērātur	dēspērāmur	dēspērāminī	dēspērantur
	imperfect	dēspērābar	dēspērābāris, dēspērābāre	dēspērābātur	dēspērābāmur	dēspērābāminī	dēspērābantur
	future	dēspērābor	dēspērāberis, dēspērābere	dēspērābitur	dēspērābimur	dēspērābiminī	dēspērābuntur
	perfect	dēspērātus + present active indicative of sum
	pluperfect	dēspērātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	dēspērātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dēspērem	dēspērēs	dēspēret	dēspērēmus	dēspērētis	dēspērent
	imperfect	dēspērārem	dēspērārēs	dēspērāret	dēspērārēmus	dēspērārētis	dēspērārent
	perfect	dēspērāverim, dēspērārim1	dēspērāverīs, dēspērārīs1	dēspērāverit, dēspērārit1	dēspērāverīmus, dēspērārīmus1	dēspērāverītis, dēspērārītis1	dēspērāverint, dēspērārint1
	pluperfect	dēspērāvissem, dēspērāssem1	dēspērāvissēs, dēspērāssēs1	dēspērāvisset, dēspērāsset1	dēspērāvissēmus, dēspērāssēmus1	dēspērāvissētis, dēspērāssētis1	dēspērāvissent, dēspērāssent1
passive	present	dēspērer	dēspērēris, dēspērēre	dēspērētur	dēspērēmur	dēspērēminī	dēspērentur
	imperfect	dēspērārer	dēspērārēris, dēspērārēre	dēspērārētur	dēspērārēmur	dēspērārēminī	dēspērārentur
	perfect	dēspērātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	dēspērātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	dēspērā	—	—	dēspērāte	—
	future	—	dēspērātō	dēspērātō	—	dēspērātōte	dēspērantō
passive	present	—	dēspērāre	—	—	dēspērāminī	—
	future	—	dēspērātor	dēspērātor	—	—	dēspērantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		dēspērāre	dēspērāvisse, dēspērāsse1	dēspērātūrum esse	dēspērārī	dēspērātum esse	dēspērātum īrī
participles		dēspērāns	—	dēspērātūrus	—	dēspērātus	dēspērandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		dēspērandī	dēspērandō	dēspērandum	dēspērandō	dēspērātum	dēspērātū

¹At least one rare poetic syncopated perfect form is attested.

Descendants

• → Dutch: despereren
• Italian: disperare
• Old French: desperer
  • → Middle English: dispeir
    • English: despair
• Piedmontese: disperé
• → Romanian: despera, dispera
• Spanish: desperar

References

• “despero”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “despero”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• despero in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
• Carl Meißner, Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book‎^[1], London: Macmillan and Co.
  • to despair of one's position: desperare suis rebus
    

Spanish

Pronunciation

• IPA^(key): /desˈpeɾo/ [d̪esˈpe.ɾo]
• Rhymes: -eɾo
• Syllabification: des‧pe‧ro

Verb

despero

1. first-person singular present indicative of desperar